Sazinies ar mums

Cik valstij izmaksā ugunsgrēki?

February 17, 2017

Vai esat kādreiz aizdomājušies par to, cik biznesam un valstij izmaksā ugunsgrēki? Un vai ugunsdrošība ir tāda “formalitāte” vai patiesi nopietna tēma, par kuru būtu jārunā un jārūpējas ikvienam.

Lai arī cik ļoti negribētos atzīt, bet tikai reta diena Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā aizrit mierīgi - nav jādodas palīgā likvidēt ugunsgrēku izraisītās sekas. Uguns nešķiro – liels vai mazs, bagāts vai nabags. Uguns nešķiro arī pēc politiskās vai reliģiskās piederības. Ugunsnelaime var piemeklēt ikvienu no mums, un tad ir jautājums, cik prasmīgi rīkojamies šādā situācijā.

Pirms mēneša Latvijas Apdrošināšanas asociācijas (turpmāk tekstā LAA) prezidents J.Abāšins piedalījās FN-SERVISS rīkotajās Ekspertu dienās #6, kas tika veltītas tēmai “Kā laicīgi atklāt un lokalizēt ugunsgrēku?”, izklāstot visnotaļ “skarbus” faktus par to, cik patiesībā ugunsgrēki rada zaudējumus biznesam un valstij.

Viens no J.Abāšina secinājumiem, kas izskanēja uzstāšanās laikā, valsts līmenī ugunsgrēku radītais zaudējumu apmērs nemaz netiek uzskaitīts. Pēdējie Centrālās Statistikas Pārvaldes dati par ugunsgrēku radītiem zaudējumiem ir datēti ar 2007.gadu un to apmērs sastādīja ~6,7 miljoni eiro. Par to, cik lielā mērā un vai zaudējumu apmērs novērtēts korekti, spriest pašiem statistiķiem, kamēr LAA apkopotā informācija liecina par to, ka izmaksātās bruto atlīdzības īpašuma apdrošināšanā par uguns un dabas stihiju postījumiem 2007.gadā sastādīja 9,36 milj. Eiro.

Par tālākajiem gadiem LLA uzkrātā statistika parāda to, ka atlīdzību apmērs, kas tiek izmaksāts īpašuma apdrošināšanā par uguns un dabas stihiju postījumiem turpina pieaugt, paliekot nemainīgam ugunsgrēku skaitam un bojā gājušo skaitam ugunsgrēkos.

Protams, arī šie dati ir aizberga redzamā daļa. LAA apkopotā informācija parāda to, ka apdrošināšanas gadījumu skaits salīdzinājumā ar valstī reģistrēto ugunsgrēku skaitu, ir labi ja ceturtā daļa no visiem īpašumiem, kas cietuši ugunsgrēku vai dabas stihiju rezultātā.

Lai precīzi noteiktu patiesos ugunsgrēku un dabas stihiju radītos zaudējumus, trūkst labu aprēķinu metožu. Taču pieņemot, ka katru gadu

  • Ugunsgrēkos iet bojā 90 – 95 cilvēki, no kuriem vismaz puse ir darba spējas vecumā. Pēc Centrālās Statistikas Pārvaldes apkopotajiem datiem: 50 nodokļu maksātāji gadā valsts kasē iemaksā ~ € 150 miljonus.
  • ugunsgrēki noposta 900 ēkas, ar vidējo platību 100 kvadrātmetri (pieņemot, ka vidējās izmaksas par 1 kvadrātmetru ir 500), tādējādi radot papildus zaudējumus € 45 miljonu apmērā.

Kopā ugunsgrēku un dabas stihiju radītais zaudējumu apmērs valstij sastāda~ € 200 miljoni gadā.

Par to, vai tas ir daudz vai maz – spriest katram atsevišķi. FN-SERVISS drošības eksperti uzskata, ka tas ir ļoti liels zaudējums valstij, biznesam un sabiedrībai kopumā.

Protams, ugunsgrēki notiek arī attīstītās valstīs, kur drošība ir ļoti augstā līmenī, bet tas notiek daudz retāk un arī zaudējumu apmērs ir ievērojami mazāks. Citiem vārdiem sakot, investīcijas ugunsdrošībā ir papildus apdrošināšanas polise sirdmieram un īpašumu drošībai. Un ja salīdzina, cik nelielas investīcijas tās ir pret 1 ugunsgrēka radītajām sekām, tad svarīgi uzsvērt to, ka “ugunsdrošība” nav luksusa prece, bet gan ikdienas nepieciešamība.

Papildus informāciju par tēmu, cik patiesībā ugunsgrēki rada zaudējumus biznesam un valstij, atradīsiet LAA prezidenta J.Abāšina Ekspertu dienu #5 rādītajā prezentācijā šeit.

Ar pārējām Ekspertu dienu #5 semināra ietvaros rādītajām prezentācijām varat iepazīties šeit .

Gadījumā, ja Jums radās papildus jautājumi, izlasot šo rakstu, sazinieties ar mums!

Sekojiet FN-SERVISS Jaunumu sadaļai un esiet pirmie, kas uzzina aktuālāko informāciju ugunsdrošības un darba aizsardzības jomā!

E-veikals