Sazinies ar mums

Jaunas prasības LBN 201-15, konsultē FN-SERVISS drošības eksperti

September 29, 2017

1. Kas ir LBN 201 -15?

LBN 201 -15 ir viens no svarīgākajiem tiesību aktiem būvniecības nozarē.

Tas apstiprina Latvijas būvnormatīvu, kas nosaka minimālās ugunsdrošības prasības, kādas ievēro, projektējot un būvējot jaunas būves, veicot esošu būvju pārbūvi, atjaunošanu, restaurāciju, novietošanu un lietošanas veida maiņu.

2017. gada 11. aprīlī Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Būvnormatīvam LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība”, kas attiecīgi stājās spēkā šī gada 1.maijā.

Ņemot vērā to, ka būvniecības nozare ir viena no tautsaimniecības nozarēm, kas strauji attīstās, līdz ar to arī grozījumi un papildinājumi būvnormatīvā bija nepieciešami.

2. Kādas jaunas prasības stājās spēkā un kas tieši ir mainījies LBN 201 – 15?

2.1. Kādas izmaiņas ir veiktas Vispārējā daļā?

Būvnormatīvā ir mainījušās atsevišķas lietoto terminu definīcijas

2.13. punkta jaunā redakcija:

Būves augstākā stāva grīdas līmenis – līmeņu starpība starp brauktuves vai līdzvērtīgas virsmas līmeni, uz kuras var uzbraukt un nostāties ugunsdzēsības un glābšanas tehniskie līdzekļi, un būves augstākā stāva grīdas līmeni, kurā pastāvīgi uzturas būves lietotāji;

Vārdi “var atrasties” aizstāti ar “pastāvīgi uzturas”. Šī ir ļoti būtiska izmaiņa tiesiskajā regulējumā, kas pēc FN-SERVISS drošības ekspertu domām ir loģiska un pamatota.

2.19. punkta jaunā redakcija:

Evakuācijas ceļš – drošs un viegli atrodams kustības ceļš, kas sākas jebkurā būves punktā, kurā pastāvīgi var uzturēties būves lietotāji, un ved uz evakuācijas izeju;

Iepriekšējā definīcijā nebija uzsvērts aspekts par pastāvīgu būves lietotāju uzturēšanos, paverot iespējas dažādai noteikumu interpretācijai un domstarpībām. Par to, vai piedāvātais formulējums pilnībā atrisinās domstarpības profesionāļu vidū, rādīs laiks. Pozitīvi, ka definīcija ir kļuvusi precīzāka un līdz ar to neskaidrībām vajadzētu būt ievērojami mazāk.

2.2. Kādas izmaiņas ir veiktas noteikumos par būvju plānošanu?

Ailu aizsardzība un inženiertehniskās sistēmas ugunsdrošās konstrukcijās

Šeit likumdevējs ir noteicis būtiskas izmaiņas attiecībā uz ailu aizsardzību un inženiertehniskās sistēmas ugunsdrošajām konstrukcijām.

Atbilstoši būvnormatīva 54. punktam ugunsdrošo būvkonstrukciju un inženiertīklu šķērsojuma vietu spraugas aizpilda ar ugunsdrošiem blīvējumiem vai sistēmām, kuru ugunsizturība var būt par pakāpi zemāka nekā ugunsdrošām konstrukcijām noteiktā ugunsizturība, bet ne zemāka par EI 30.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo normatīva redakciju vairs netiek runāts par ugunsreakcijas klasēm, bet gan ugunsizturību. Pēc FN-SERVISS drošības ekspertu domām šīs izmaiņas vērtējamas kā pozitīvas, jo prasības ir kļuvušas vienkāršākas, un tajā pašā laikā konstrukciju drošuma prasība tiek pilnībā nodrošināta.

2.3. Kādas izmaiņas ir veiktas būvkonstrukciju prasībās?

Jaunā normatīvu redakcija precizē tehniskās prasības stacionārajām kāpnēm, proti, to minimālajam platumam ir jābūt vismaz 0,6 metri. Līdz jaunā prasība stājās spēkā, stacionāro kāpņu platums bija katra projektētāja izvēle un lēmums.

2.4. Kādas papildus prasības ir izvirzītas evakuācijas izejām?

  • Papildināts būvnormatīva 105.punkts, kur jaunā redakcija precizē prasības telpām ar vienu evakuācijas izeju: “No atsevišķas telpas var paredzēt vienu evakuācijas izeju, ja telpā var atrasties ne vairāk par 50 lietotājiem un evakuācijas ceļa garums no telpas vistālākā punkta nepārsniedz 30 metrus.”

Kas savukārt norāda uz to, ka telpās, kur var atrasties vairāk par 50 lietotājiem, ir jāparedz papildus evakuācijas izeja.

Nemainīgas paliek prasības telpām vai stāviem, kuros uzturas vairāk par 500 lietotājiem. Tur ir jābūt izbūvētām vismaz trīs evakuācijas izejām, bet no telpām vai stāviem, kuros uzturas vairāk par 1000 lietotājiem, – vismaz četras evakuācijas izejas.

  • No šī gada 1.maija viena evakuācijas izeja no stāva ir pieļaujama ne vien II, III, un bet arī IV lietošanas veida būvēs, kurās paredzēts uzturēties ne vairāk par 50 lietotājiem un katrā stāvā ir atverama aila.
  • Līdz ar jauno būvnormatīva spēkā stāšanos ir samazinātas prasības durvju brīvajam platumam tehniskajās, saimniecības un citu būvju telpām, kurās var atrasties līdz pieciem būves lietotājiem. Tagad to ir atļaut samazināt līdz 700 mm. Pirms tam šādas atkāpes nebija pieļaujamas.
  • Attiecībā uz ugunsdrošajām durvīm ir izņemta prasība nodrošināt konkrētu ugunsreakcijas klasi. Ir atstāta prasība par ugunsaizsardzības robežu, kas ir norādīts šī paša būvnormatīva 1.tabulā.
  • Attiecībā uz evakuācijas apgaismojumiem likumdevējs ir papildinājis Būvnormatīva 162.punktu šādā redakcijā: Evakuācijas izejas, kas paredzētas vismaz 50 cilvēku evakuācijai, aprīko ar izgaismotiem evakuācijas izejas norādītājiem. Izgaismotie evakuācijas izeju un evakuācijas ceļu norādītāji ir pastāvīgi ieslēgti darba režīmā vai paredzēta to automātiska ieslēgšanās no automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas vai automātiskās sprinkleru ugunsdzēsības sistēmas.

Stingrākas prasības attiecībā uz evakuācijas ceļu izbūvi, evakuācijas prasībām ir saistītas ar skumjo Zolitūdes traģēdijas stāstu, kad bojā gāja vairāki desmiti cilvēku. Tāpat šī prasība maksimāli samazina cilvēcisko faktoru, proti, ārkārtas situācijā sistēma nostrādā automātiski, neatkarīgi no cilvēka uzvedības un rīcības. Zinot to, ka ugunsgrēka gadījumā drošas evakuācijas laiks ir 2 – 3 minūtes, tad sistēmas automātiska nostrāde ir ļoti nozīmīga.

2.5. Kādas papildus prasības ir izvirzītas ugunsdzēsēju liftu projektētājiem un būvniekiem?

Projektējot vai izbūvējot ugunsdzēsēju liftus, nepieciešamas ievērot šādus nosacījumus:

1) ugunsdzēsēju lifta kabīne aprīkota ar divpusīgu sarunu iekārtu (starp kabīni un galveno iekāpšanas stāvu);

2) ugunsdzēsēju lifta elektroapgādi nodrošina vismaz divi neatkarīgi elektroapgādes avoti;

3) elektroenerģijas piegādes kabeļu ugunsizturība atbilst piemērojamajā standartā noteiktajai, bet nav mazāka par 30 minūtēm.

Šī ir jauna būvnormatīva prasība, kas noteikti jāpatur prātā un jāpiemēro vajadzības gadījumā.

2.6. Kādas izmaiņas paredz Būvnormatīvs attiecībā uz būvēm ar ugunsnoturības pakāpi U3?

Ņemot vērā citu valstu pieredzi, piemēram, Vācijas, Zviedrijas, Somijas, kurās publiskas un dzīvojamās koka ēkas ir atļauts būvēt augstākas par 8 metriem, neierobežojot ēkas augstumu, beidzot arī Latvijas Būvnormatīvs atļauj to darīt, nosakot risinājumus, kas nepieļauj, piemēram, koka nesošās konstrukcijas aizdegšanos un nodrošina savlaicīgu un drošu evakuāciju.

Jaunā Būvnormatīva redakcija precizē U3 ugunsnoturības prasības buvkonstrukcijām ēkām ( I, II un IV lietošanas veidi). Proti,

  • būvkonstrukciju (tai skaitā ugunsdrošās) minimālā ugunsizturībai ir jāatbilst U2a ugunsnoturības pakāpei (REI 60),
  • ir atļauts palielināt būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīmi līdz 18 m (no 8 metriem) un stāvu skaitu līdz 6 (no 3 stāviem) ar šādām papildus prasībām (nosacījumiem):
  • ir nodrošināta iespēja būves lietotājiem evakuēties

1.caur dūmaizsargātu kāpņu telpu bez ugunsslodzes, kuras būvizstrādājumu, konstrukciju elementu un apdares ugunsreakcijas klase ir A1, vai

2. pa divām atsevišķām un dažādās vietās izvietotām evakuācijas izejām;

2) katrā telpā, kurā pastāvīgi var uzturēties cilvēki, ir paredzēta atverama aila, kura sasniedzama ar ugunsdzēsības un glābšanas tehniku;

3) būves telpas aprīkotas ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu (izņemot dzīvokļus, kur atļauts izvietot autonomu ugunsgrēka detektoru);

4) nesošās un ugunsdrošās būvkonstrukcijas, kā arī to savienojumu vietām (izņemot dūmaizsargātu kāpņu telpu)

260. A) ir jābūt aizsargātām ar ugunsdrošo aizsargsegumu K260.[1] vai arī,

261. B) neveicot koka nesošo konstrukciju kapsulāciju, ēkas telpām ir jābūt aprīkotām ar automātisko ugunsdzēsības (sprinkleru) sistēmu, lai aizkavētu to aizdegšanos.

Šādām būvēm būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz D-s2, d0 (neapstrādāta koksne), ārsienu siltumizolācijas būvizstrādājumu un ugunsdrošā aizsargseguma K260 ugunsreakcijas klase vienmēr ir vismaz A2-s1,d0, bet ārsienu apdare – pa būves perimetru 4 m augstumā no zemes virsmas līmeņa vienmēr ir vismaz A2-s1,d0 un augstāk var lietot arī Bs1, d0 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumus, kuru uguns izplatības novēršanai starpstāvu pārsegumu līmeņos horizontāli šķērso ugunsdrošas atdalošās joslas/barjeras no vismaz A2-sl, d0 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumiem.

Apstrādātajām koka konstrukcijām, nodrošinoties pret koksnes aizdegšanos, var iegūt ugunsreakcijas klasi B-s1,d0  vai C-s1,d0.

Savukārt V lietošanas veida būvēs (piemēram, administratīvās ēkas, arhīvus, bankas, biroju ēkas, glābšanas dienestu būves, universitāšu un augstskolu mācību ēkas, zinātnes un pētniecības iestāžu ēkas), kuru augstākā stāva grīdas līmenis ir no 8 līdz 14 metriem (5 stāvu augstumam), atļauts samazināt nesošo sienu un karkasa kolonnu ugunsreakcijas klasi līdz B-s1, d0, ja ir nodrošināti papildus kompensējoši pasākumi, piemēram, ir vismaz divas evakuācijas izejas, katrā telpā, kurā pastāvīgi var uzturēties cilvēki, ir paredzēta atverama aila, kura sasniedzama ar ugunsdzēsības glābšanas tehniku (autokāpnēm), kā arī visas telpas aprīkotas ar automātiskām ugunsdzēsības sistēmām (sprinkleriem).

2.7. Kādas normas un prasības ir piemērojamas attiecībā uz projektiem, kas izstrādāti līdz 2017.gada 1.maijam?

Būvprojektiem, kuri noteiktā kārtībā saskaņoti (akceptēti) vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē līdz 2017. gada 30. aprīlim, piemēro šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 30. aprīlim.

Būvprojektiem, kuri tiek izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kas izsniegti līdz 2014. gada 30. septembrim, vai būvatļaujām, kas izdotas no 2014. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. aprīlim, var piemērot šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 30. aprīlim."

Taču, noteikumi neaizliedz būvprojektu pārveidot atbilstoši spēkā esošajai Būvnormatīva redakcijai. Šajā gadījumā projekts ir jāiesniedz atkārtoti būvvaldē.

3. Vai grozījumi Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība" spēs atrisināt konstatētās nepilnības projektēšanas stadijā?

Atbildi uz šo jautājumu varēsim rast tikai laikam ejot. Lielā mērā viss ir atkarīgs no katra indivīda un sabiedrības nostājas, vēlmes iedziļināties normatīvo aktu prasībās, ievērot tās. Svarīgi, lai meklējot ekonomiski izdevīgākos risinājumus, mēs neaizmirstu par ēku drošumu un ilgtspēju.

FN-SERVISS drošības speciālisti ir novērojuši to, ka tieši nezināšana, izpratnes un pieredzes trūkums bieži vien ir galvenie iemesli, kādēļ būvniecības nozares speciālisti saskaras ar grūtībām nodot ēkas ekspluatācijā. Un ir aplami domāt, ka nepilnības vai neatbilstības ir raksturīgas tikai pašam ēkas būvniecības procesam. Kā rāda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta uzkrātā statistika par pārbaužu rezultātiem, tad nereti nepilnības ir atrodamas vēl projektēšanas stadijā, proti, pirms tiek saņemta būvatļauja un uzsākti būvniecības darbi.

4. Kur vēl var meklēt papildus informāciju par problēmām un risinājumiem drošu būvju projektēšanai un būvēšanai?

Vērtīgu informāciju un padomus drošai būvniecībai profesionāļi un patērētāji atradīs

1) Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājas lapā.

2) FN-SERVISS mājas lapā: Ekspertu dienas #6 semināra materiāli

 

Gadījumā, ja Jums rodas papildus jautājumi par šo rakstu, sazinieties ar mums!

 

[1] Būvkonstrukcija jātestē atbilstoši piemērojamam standartam LVS EN 13501-2:2016 “Būvizstrādājumu un būvelementu klasifikācija pēc to ugunsizturības. 2.daļa: Klasifikācija, lietojot ugunsizturības testu datus, izņemot ventilācijas sistēmām paredzētos izstrādājumus”
E-veikals