Sazinies ar mums

Kādas ugunsdrošības prasības stāsies spēkā no 2017.gada 1.septembra?

May 2, 2017

Ir apritējis gads, kopš tika pieņemti jauni Ugunsdrošības noteikumi un vēl pēc dažiem mēnešiem būs apritējis pilns gads, kopš jaunais regulējums ir stājies spēkā.

Tēma – Jauni Ugunsdrošības noteikumi – daudzkārt skatīta un iztirzāta, taču kā rāda FN-SERVISS drošības ekspertu pieredze, tā aizvien ir aktuāla.

Šajā bloga rakstā FN-SERVISS drošības eksperti apkopoja svarīgāko informāciju par gaidāmajām izmaiņām ugunsdrošības jomā, kas stāsies spēkā no 2017.gada 1.septembra līdz 2020.gada 1.janvārim.

 

Ugunsdrošības prasības (spēkā no 2017.gada 1.septembra)

  •  Līdz 2017. gada 1. septembrim pārstrādāt Ugunsdrošības instrukcijas, kas ir izstrādātas līdz jauno Ugunsdrošības noteikumu spēkā stāšanās dienai un atbilst Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumu Nr. 82 "Ugunsdrošības noteikumi" prasībām.
  • Objektos (izņemot objektus, kas atrodas sprādzienbīstamā vidē vai ķīmiski agresīvā vidē) elektroinstalācijas (to skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaude ir jāveic reizi desmit gados. No 2017. gada 1. septembra stāsies spēkā papildus prasība - ar termokameru veikt elektroinstalācijas kontaktu savienojumu pārbaudi.
  • Objektos, kuros atrodas gāzes aparāti, kura kopējā nominālā siltuma jauda ir lielāka par 50 kW, kā arī, ja gāzes aparāti (neatkarīgi no gāzes aparāta jaudas) atrodas pagrabā vai cokolstāvā, būs jābūt uzstādītiem gāzes noplūdi signalizējošu detektoriem. Arī šī prasība stājas spēkā 2017. gada 1. septembrī.

 

Ugunsdrošības prasības (pārejas periods no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 1.janvārim)

Jaunas Ugunsdrošības noteikumu prasības attiecībā uz ugunsdzēsības aparātu tehnisko apkopi. Jaunā kārtība stāsies spēkā no 2018. gada 1. janvāra. Vērtīgu informāciju par gaidāmajām izmaiņām šajā jautājumā lasīt šeit.
Līdz 2019. gada 1. janvārim ir noteikts pārejas periods, izpildīt Jauno Ugunsdrošības noteikumu 89.10 punktu, kur ir noteikts aizliegums daudzdzīvokļu objektā dabīgās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietots gāzes aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves. Pieslēdzot mehānisko tvaika nosūcēju dabiskajam ventilācijas kanālam (un visbiežāk vienīgajam)  virtuvē, veidojas situācija, ka tajā brīdī, kad tvaika nosūcējs ir ieslēgts, tas novada gaisu ventilācijas kanālā, izslēgtā stāvoklī, savukārt, tas pilnībā aiztaisa šo ventilācijas kanālu ciet. To var nosaukt, piemēram, par aizvērta vāka principu. Ja no gāzes iekārtas vai caurules ir minimāla noplūde (nereti pat sākotnēji nesajūtama), gāzei nav vairs pieejama dabiskā ventilācijas sistēma, kas šo gāzi novadītu ēkas ārpusē. Gāze krājas virtuvē, līdz vienā brīdī gāzes koncentrācija ir tik augsta, ka pie atbilstoša katalizatora (ieslēgta gaismas slēdža vai cita) notiek sprādziens. Un šajā situācija nopietni apdraudēti ir ne tikai konkrētā dzīvokļa, bet visas mājas iedzīvotāji.

Dūmu detektors un ugunsdzēsības aparāts OBLIGĀTS katrā mājā un dzīvoklī
Līdz 2020. gada 1. janvārim ir noteikts pārejas periods, izpildīt Jauno Ugunsdrošības noteikumu 119. un 256.punktu prasības, kas attiecīgi nosaka to, ka viendzīvokļa objektu, daudzdzīvokļu objekta dzīvokli un publisku objektu, kurā paredzēts izmitināt gulēšanai līdz 10 cilvēkiem, nodrošina ar autonomu ugunsgrēka detektoru, kas reaģē uz dūmiem. Autonomo ugunsgrēka detektoru var aizstāt ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu.

Autonomie dūmu detektori ir efektīvas ar baterijām darbināmas ierīces, kas brīdina par iespējamo nelaimi un ļauj to novērst. Detektora signāls ieslēdzas, kad ierīces fotoelektroniskais indikators telpā fiksē konkrētu dūmu koncentrāciju. Ierīces skaņa ir tik spalga, ka var atmodināt arī cieši aizmigušu cilvēku.

Ārvalstu pieredze liecina, ka dūmu detektoru uzstādīšana mājokļos līdz pat 75% samazina ugunsgrēkos bojā gājušo skaitu. Viena no valstīm, kur šāda prasība ir pierādījusi savu efektivitāti un ievērojami samazinājusi bojā gājušo skaitu ir Igaunija.

Tirdzniecībā pieejami dažāda cenu līmeņa detektori, taču kopumā tie būtiski neatšķiras. Galvenais, kam jāpievērš uzmanība, ir CE marķējums – tas arī ir galvenais detektora kvalitātes rādītājs, kas apliecina ierīces atbilstību Eiropas Savienībā noteiktajām prasībām.

Viens dūmu detektors ir paredzēts 25 līdz 30 kvadrātmetrus plašai telpai. Ar detektoru vēlams aprīkot katru telpu, bet, ja telpā ir kāda starpsiena, ierīci ieteicams izvietot telpas abās pusēs un pēc iespējas visaugstākajā punktā telpas centrā. Dūmu detektoru nevajadzētu novietot tuvu ventilācijas iekārtām, jo tās dūmus izkliedēs un aizkavēs detektora impulsu. Lai pārliecinātos, vai dūmu detektori telpās uzstādīti pietiekamā daudzumā, ir jāpārbauda signāla dzirdamība visā mājā vai dzīvoklī.

Noteikumi nosaka, ka privātmāja (arī dvīņu un rindu māja) līdz 2020.gada 1.janvārīm ir jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātu, kura dzēstspēja ir vismaz 21A 113. Šiem parametriem jābūt norādītiem uz ugunsdzēsības aparāta. Tas paliek paša īpašnieka ziņā, vai izvēlēties pulvera ugunsdzēsības aparātu vai ūdens putu aparātusvarīgi ir pievērst uzmanību inventāra dzēstspējai.

Nobeigumā:

Ja Jums ir vajadzīga palīdzība un ekspertu konsultācijas pie Ugunsdrošības instrukcijas izstrādes, sazinieties ar FN-SERVISS drošības ekspertiem!

Ja vēl neesat paguvuši apmeklēt kādu no semināriem, kas veltīts tēmai “Jaunie Ugunsdrošības noteikumi, Kas mainīsies?”, tad savu pieteikumu uz tuvāko semināru, kas notiks šī gada 26.maijā, varat aizpildīt šeit.