Sazinies ar mums

Koks nedeg?

December 14, 2013
Tradicionāli par ugunsbīstamāko celtniecības materiālu uzskata koksni, kura strauji uzliesmojot un ātri sabrūkot. Tomēr šodien tas jau ir mīts. Zinātnieku pētījumi pierādījuši, ka liela izmēra koka konstrukcijas pēc virskārtas pārogļošanās deg lēnām, un šī procesa ātrums nepārsniedz 0,7 mm/min. Tādējādi tās ilgstoši saglabā izturību - nestspēju. Ja uguns iedarbība turpinās, koksne turpina gruzdēt, taču pēc uguns nodzēšanas tā pamazām apdziest. Uzskata, ka masīvas koka konstrukcijas noturas pretī lielai ugunij ilgāk nekā metāla vai dzelzsbetona konstrukcijas, kas metāla kušanas un deformāciju dēļ var sagrūt jau pirmajās 15 - 20 minūtēs. Koka detaļu un konstrukciju aizdegšanās risku samazina to dziļā impregnēšana ar antipirēniem un pārklāšana ar ugunsdrošajām lakām vai krāsām. [su_heading size="24" align="left" margin="10"]Antipirēni[/su_heading] Visplašāk materiālu aizsardzībai izmanto antipirēnus - ķīmiskas vielas vai maisījumus, kas aizkavē degšanu. Tiem ir stingras prasības: jābūt cilvēkam un dabai nekaitīgiem, ar ilglaicīgu iedarbību, saglabājot impregnētā materiāla īpašības un nodrošinot tā bioloģisko izturību. Antipirēns nedrīkst sarežģīt koksnes mehānisko apstrādi vai bojāt lakotas un krāsotas virsmas. Ar antipirēniem koksni piesūcina autoklāvos un vannās vai uzsmidzina tos ar speciāliem pulverizatoriem. Lai impregnētās koka konstrukcijas pasargātu no mitruma nelabvēlīgās ietekmes, tās papildus pārklāj ar izturīgām ugunsdrošām krāsām. Finiera ugunsdrošību panāk, jau ražošanas procesā to piesūcinot ar speciāliem impregnētājiem. [su_heading size="24" align="left" margin="10"]Pārklājumi[/su_heading] Lai ierobežotu liesmu izplatību pa kokmateriāla virsmu un aizkavētu aizdegšanos, izmanto speciālas krāsas, lakas un emaljas. Ražo putojošos un neputojošos pretuguns pārklājumus. Putojošās krāsas ir efektīvākas, 200 - 250 °C temperatūrā tās 10 - 40 reizes palielina savu tilpumu un uz materiāla virsmas izveido putu aizsargslāni, kas izkliedē karstā gaisa masas un paātrina koksa slāņa izveidošanos, kuram piemīt labas siltumizolācijas īpašības. Ja pārklājuma biezums ir 1,2 mm, tas par vienu stundu attālina riska temperatūras (+500 °C) iestāšanās brīdi. Ar šo laiku jau pietiek uguns dzēšanai. Tāda krāsa ir, piemēram, kokam un arī betonam domātā Nuliifire, kura sastāvā esošie sveķi, putojošās pildvielas un pigmenti vismaz stundu gādā par materiāla aizsardzību. Pretuguns krāsām piemīt arī dekoratīvās īpašības, tās nebojā virsmas ārējo izskatu. Arī ūdens dispersijas krāsa, ko veido sintētisko polimēru suspensija ar piedevām, ir ugunsdroša, jo augstā temperatūrā uz koksnes virsmas veido cietu nedegošu putu aizsargslāni. Populāra arī speciālā ugunsaizsardzības laka Unitherm AWR, kuru izgatavo no polimetilsiloksāna sveķiem ar piedevām. Trīskāršs tās pārklājums jau ļauj koku uzskatīt par slikti degošu materiālu. Šo laku ar otiņu, rullīti vai smidzinātāju klāj uz koka konstrukcijām, kad gaisa temperatūra ir vismaz +5 °C un koksnes mitrums zem 15%. Virsmai jābūt tīrai, kādreiz krāsotās rūpīgi jānoberž. Pretuguns pārklājumus vēl neprotam novērtēt, kaut gan tie spēj nopietni pasargāt. Ja koka konstrukcija - tikai no ārpuses un mājas kārtībā - ir kvalitatīvi piesūcināta, degošs sērkociņš tai vairs nav bīstams. Konsultēja "Hilti Services Limited" inženieris Dmitrijs Fridmans un "FN serviss" ugunsdrošības speciālists.
E-veikals