Latviju raksturojošie ugunsdrošības faktori – pasaules un vietējo ekspertu skatījums

Ugunsgrēki tautsaimniecībai un valsts budžetam rada zaudējumus, iznīcinot vai sabojājot materiālās vērtības, apdraudot iedzīvotāju dzīvību un veselību, kā arī prasa būtiskus resursus dzēšanas un glābšanas darbu veikšanai.

Vai esat kādreiz aizdomājušies par to, cik biznesam un valstij izmaksā ugunsgrēki? Un vai ugunsdrošība ir tāda “formalitāte” vai patiesi nopietna tēma, par kuru būtu jārunā un jārūpējas ikvienam.

Lai arī pēdējos gados ir vērojama tendence samazināties kopējam ugunsgrēku un tajos bojā gājušo cilvēku skaitam, tomēr Latvijas ugunsdrošības situāciju raksturojošie rādītāji ir vieni no sliktākajiem to valstu vidū, kurās tiek apkopota šāda informācija.¹

Kā liecina atbildīgo valsts dienestu uzkrātā informācija par ugunsgrēku iespējamiem cēloņiem, tad vairāk kā puse no valstī reģistrētām ugunsnelaimēm notiek dēļ neuzmanīgas apiešanās ar uguni.

Valsts kontroles revīzijā konstatētais liecina, ka ugunsdrošības prasību ievērošana valstī nav prioritāte. Pat valsts un pašvaldību iestādēs 70,1 % valsts īpašumā esošo objektu līdz nākamajai VUGD pārbaudei nav novērsti iepriekš konstatētie pārkāpumi, bet gandrīz pusē (46,4 %) objektu pārkāpumus nenovērš gadiem ilgi.

Gadu no gada pārbaudes tiek veiktas lielākoties vienos un tajos pašos objektos, tomēr pārsteidzoši ir tas, ka konstatēto pārkāpumu skaits nemazinās. Saskaņā ar VUGD amatpersonu sagatavoto pārbaužu aktu datiem 2013. un 2014. gadā katrā pārbaudē inspektori konstatējuši vidēji četrus pārkāpumus.

Lielā daļā izglītības, kultūras un citu iestāžu nav primāri nepieciešamā – 31,0 % izglītības iestāžu, 28,6 % kultūras un sporta centru un 26,0 % ārstniecības un sociālās aprūpes iestāžu nav nodrošinātas ar ugunsdzēsības aparātiem, ugunsdzēsības ūdensapgādi vai ugunsaizsardzības un ugunsdzēsības sistēmām.²

Taču ugunsdrošības normu pārkāpumi tiek konstatēti ne vien ekspluatācijā esošos objektos, bet arī objektos, kur notiek būvdarbi.

Raksturīgākie ugunsdrošības prasību pārkāpumi:³

“Lai arī nereti ēku un teritoriju īpašnieki un pārvaldnieki aizbildinās ar līdzekļu trūkumu ugunsdrošības pārkāpumu novēršanai, tomēr fakti bieži vien liecina par pretējo. Lielu daļu trūkumu ir iespējams novērst bez lieliem kapitālieguldījumiem, ja vien atbildīgajām personām un sabiedrībai ir zināšanas un izpratne par ugunsdrošību kā vitāli svarīgu normu kopumu, nevis kā apgrūtinošu administratīvu slogu.

Ugunsdrošība neaprobežojas ar ugunsdrošības instrukcijas izstrādi, darbinieku ikgadējām mācībām un ugunsdzēsības aparātiem u.c. Lielākā daļa normatīvo aktu ir vadlīnijas un instrumenti katra uzņēmuma un mājsaimniecības drošībai. Taču svarīgāk par priekšrakstiem ir mūsu kā indivīda uzvedība un rīcība ārkārtas situācijā,” uzskata Imants Liģis, FN-SERVISS pārstāvis Kurzemes reģionā.

Ik dienu FN-SERVISS drošības eksperti sniedz palīdzību un atbalstu uzņēmumiem un indivīdiem, kas ir interesējas par ugunsdrošības un darba aizsardzības pakalpojumiem. FN-SERVISS pārstāvniecības atrodas Rīgā un Valmierā, un no maija vidus savs pārstāvis ir arī Kurzemes reģionam.

Lai arī cik ļoti negribētos atzīt, bet tikai reta diena Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā aizrit mierīgi - nav jādodas palīgā likvidēt ugunsgrēku izraisītās sekas. Uguns nešķiro – liels vai mazs, bagāts vai nabags. Uguns nešķiro arī pēc politiskās vai reliģiskās piederības. Ugunsnelaime var piemeklēt ikvienu no mums, un tad ir jautājums, cik prasmīgi rīkojamies šādā situācijā.

Ja šobrīd meklējat sev uzticamu sadarbības partneri ugunsdrošības un darba aizsardzība jautājumos, sazinieties ar mums! Atcerieties, ikviens un mēs visi kopā varam padarīt vidi, kurā mēs dzīvojam un strādājam, drošāku!

*IZMANTOTIE RESURSI:

1. VK revīzijas ziņojums • Rīga, 2016. gada marts “Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami?”;
2. VUGD pārbaudēs biežāk konstatētās neatbilstības būvobjektos. Problēmas pie jaunu un esošu būvju nodošanas ekspluatācijā. Ekspertu dienas #6
3. Starptautiskā Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu asociācijas Statistikas centra dati, 2017