Grozījumi Darba aizsardzības likumā. Attālinātais darbs. Konsultē FN-SERVISS eksperti

June 25, 2020

Lai arī ar atvieglojumu varam uzelpot par to, ka pirmais Covid-19 uzliesmojums ir pagājis, un valsts ekonomika uzņem apgriezienus, tomēr šie daži mēneši ir atstājuši diez gan būtisku ietekmi un pārmaiņas uz darba organizāciju uzņēmumos.

Vēl aizvien ir daudzi uzņēmēji, kuri atbalsta un veicina darbu no mājām jeb Attālināto darbu.

Pa šiem mēnešiem FN-SERVISS darba aizsardzības speciālisti ir saņēmuši neskaitāmus jautājumus par attālinātā darba tiesisko regulējumu, darba vides risku novērtēšanu, instruktāžām ārkārtas situācijas laikā u.c.

Ņemot vērā to, ka šie jautājumi turpina ienākt e-pastos un zvanu centrā, esam apkopojuši biežāk uzdotos jautājumusun sagatavojuši atbildes par tēmu: Attālinātais darbs. Darba devēja un Darbinieka tiesības, pienākumi un atbildība, strādājot no mājām.

Raksts par grozījumiem Darba aizsardzības likumā

Foto: Unsplash.com

Kuros tiesību aktos ir atrunāta  “Attālinātā darba” definīcija un būtība?

Attālinātais darbs , pēc analoģijas var tikt attiecināts uz darbu mājās,  atbilstoši Starptautiskās darba organizācijas 1996. gada konvencijai Nr.177 “Konvencija par darbiniekiem, kas darbu veic mājās”. Šajā konvencijā ir noteikts, ka termins “darbs mājās” nozīmē darbu, ko persona par atlīdzību veic mājās vai citās viņa izvēlētajās telpās, izņemot darba devēja darba vietu, un tā rezultātā tiek radīts produkts vai pakalpojums kā norādījis darba devējs neatkarīgi no tā, kurš nodrošina aprīkojumu, materiālus vai citus izmantotos materiālus.

Latvijā, šobrīd,  attālinātais darbs (jeb darba izpildes veids, saskaņā ar  Darba likuma prasībām), nav definēts, taču jau pavisam drīz, no 2020.gada 1.jūlija, spēkā stāsies Darba aizsardzības likuma grozījumi, kur likumdevējs definē,  kas ir "attālinātais darbs" un kādas ir Darba devēja un Darbinieka savstarpējās tiesības, pienākumi un atbildība, kas izriet no Darba aizsardzības likuma prasībām, izmantojot darba attiecībās attālināto darba formu:

Darba aizsardzības likuma 1. pants jaunajā redakcijā ir papildināts ar  20. punktu, kurā ir sniegts šāds  attālinātā darba definējums:

Attālinātais darbs - tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

Par attālināto darbu šā likuma izpratnē netiek uzskatīts darbs,  kas tā rakstura dēļ ir saistīts ar regulāru pārvietošanos.

Par attālināto darbs tiek uzskatīts tikai tad, ja darba devējs un nodarbinātais ir vienojušies par tā veikšanu pastāvīgi vai regulāri, nevis tad, ja atsevišķos ārkārtas gadījumos dažādu apstākļu dēļ nodarbinātais savu darbu veic ārpus savas pastāvīgās darba vietas uzņēmumā.

Pievērsiet uzmanību, lai varētu runāt par attālināto darbu ir svarīgi, lai "darba devēja un darbinieka savstarpēja vienošanās", ir noformēta kā rakstveida dokuments, kas ir abu pušu parakstīts.

Un kā atzīmē Aija Vāciete, praktizējoša juriste un eksperte darba tiesībās un administratīvajās tiesībās, tad ar izdotu rīkojumu vai grozījumiem darba kārtības noteikumos,  vai kādā citā dokumentā par darbinieka norīkošanu attālinātajam darbam, būs NEPIETIEKAMI.

Proti, ir svarīga abu pušu parakstīta vienošanās, ko pievienot kā pielikumu pie darba līguma, kurā būs atrunātas visas Darba likumā noteiktās prasības( darba vietas atrašanās, darba laika sākums, beigas, atpūtas laiks, darba dienu skaits, darba stundu skaits, darbinieka pakļaušanās darba devēja prasībām strādājot attālināti u.c. prasības).

Pirms darba devējs un darbinieks vienojas par šādu darba izpildes formu, darba devējam ir svarīgi pēc iespējas vairāk iegūt informāciju, kā arī iepazīstināt un informēt darbinieku par savām prasībām šādai darba izpildes formai , un tikai tad slēgt vienošanos, lai izslēgtu iespējamās domstarpības un strīdus, kā piemēram,

Svarīgi precīzi vienoties par darba laiku, lai neveidotos situācija, ka bez saskaņošanas ar darba devēju, darbinieks strādā virsstundas vai nakts laikā, par ko darba devējam atbilstīgi likumam ir jāpiemaksā, kā arī, lai tas neatsauktos uz darbinieka veselības stāvokli.

Ir svarīgi atcerēties, ka pusēm ir jāvienojas par daudzām citām papildus lietām:  darba aizsardzības prasību izpilde, par darbinieka, iespējamo,  izdevumu kompensēšanu, dokumentu un informācijas glabāšanas nosacījumi, u.c. Šādus nosacījumus var arī noteikt Darba kārtības noteikumos vai kādā citā uzņēmuma dokumentā. Darba devēja tiesības regulēt darba kārtību arī pie attālināta darba nav liegtas, un darbiniekam šī noteiktā kārtība ir jāievēro.

Tāpat būtiski ir uzsvērt arī to, ka par  attālināto darbu netiek uzskatīts darbs, kas saistīs ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos darba rakstura dēļ, piemēram, piegādes un pārvadājumu pakalpojumi, izbraukumi pie klientiem, utt., kā arī komandējumi un darba braucieni.

Ar kādiem darba vides riskiem saskaras attālināta darba veicēji?

Raksts par grozījumiem Darba aizsardzības likumā.

Foto: Unsplash.com

Apgalvot, ka attālinātais darbs atšķiras no citām darba formām, nozīmē pārspīlēt, jo īpaši gadījumos, ja darba līgumā ir precizēti nodefinēti darbinieka pienākumi, vai arī darbinieka pienākumus nosaka amata apraksts. Būtiski ir neaizmirst par kādām īpašām niansēm, kuras regulē Darba kārtības noteikumi un citi uzņēmuma darbību reglamentējošie nolikumi.

Ikdienā nodrošinot uzņēmumiem darba aizsardzības pakalpojumus, jāsecina, ka attālinātā darba gadījumā darba devējam ir sarežģītāk veikt darba vides iekšējo uzraudzību un darba vides riska novērtēšanu. Tas ir tādēļ, ka darbs tiek veikts darbinieka dzīves vietā vai kādā citā vietā, kas uzskatāma par  privāto teritoriju, kur darba devējam nav iespēju piekļūt, jo darbinieks veic uzticētos pienākumus lielā attālumā no uzņēmuma atrašanās vietas. Turklāt attālināto darbu var veikt arī pārvietojoties dažādās vietās, piemēram, kādu brīdi mājās, tad kafejnīcā, pa ceļam sabiedriskajā transportā, parkā, u.c.
Ņemot vērā to, ka attālinātais darbs var tikt veikts dažādās vietās, darba devējam ir jāizvērtē, kādā veidā nodrošināt nodarbinātajam pēc iespējas drošu darba vidi un apstākļus. Būtiski arī piebilst to, ka šis novērtējums ir abu pušu iesaistes rezultāts, būtiska ir ne vien darba devēja proaktīva loma, bet arī paša darbinieka ieinteresētība strādāt drošā vidē.

Kā organizēt darba vides risku novērtēšanu attālināta darba gadījumā?

Raksts par grozījumiem Darba aizsardzības likumā.

Nodarbinātā, kurš veic darbu attālināti, pienākums ir sadarboties ar darba devēju darba vides iekšējās uzraudzības īstenošanā. Nodarbinātajam un darba devējam ir pienākums vienoties par darba vides iekšējās uzraudzības īstenošanu nodarbinātā telpās, kuras nav darba devēja valdījumā, ja tas ir nepieciešams, lai pārliecinātos par darba vides atbilstību drošības prasībām.
Ņemot vērā to, ka attālinātais darbs var tikt veikts dažādās vietās, darba devējam ir jāizvērtē, kādā veidā nodrošināt nodarbinātajam pēc iespējas drošu darba vidi un apstākļus. Veicot darba vides riska novērtējumu, var tikt novērtēta darba vieta vai darba veids. Liela nozīme ir šādu nodarbināto atbilstošai instruktāžai, lai darbinieks būtu pietiekami informēts par pareizu darba aprīkojuma lietošanu un apzinātos darba vides riskus, ņemot vērā, ka lielākoties attālinātais darbs tiek veikts vienatnē.

Attālinātā darba gadījumā darba vides riska novērtēšanu veic darba veidam, ja nodarbinātais darbu veic dažādās darba vietās, tādējādi darba devējam nav fiziski jāpārbauda katra darba vieta, bet gan ir iespējams prognozēt, kādiem riska faktoriem nodarbinātais varētu tikt pakļauts, piemēram, ergonomiskie riska faktori, darbs ar datoru, mikroklimats, u.c.

Nodarbinātā izraudzītās darba vietas (mājokļa) apmeklējums ir pieļaujams tikai tad, ja nodarbinātais pats to ierosina vai piekrīt darba devēja izteiktai iniciatīvai. Vienlaikus nodarbinātā nepiekrišana šādam apmeklējumam pats par sevi nevarētu būt pamats atteikumam vienoties par attālinātā darba veikšanu (ja pastāv citas iespējas novērtēt darba vides riskus vai iespēja aizstāt to ar darba vides riska novērtēšanu darba veidam).

Atteikšanās vienoties par attālināto darbu, ja darbinieks nepiekrīt mājokļa apmeklējumam vai tam pielīdzināmam pasākumam (piemēram, videonovērošana), būtu pieļaujama retos izņēmuma gadījumos, piemēram, ja darba vieta prasa specifisku aprīkojumu un neatbilstības var radīt būtisku risku nodarbinātā dzīvībai vai veselībai. 

Kvalitatīvai darba vides riska novērtēšanai arī  attālinātai darba vietai darba devējam ir jāiegūst pēc iespējas pilnīgāka informācija par darba vietu un darba apstākļiem (info varam iegūt ar aptaujas lapām, darbinieka PAŠA rakstiski sniegtu aprakstu par apstākļiem mājās u.c.

No tiesību aktu aspekta raugoties, tad darbinieka pienākumi attālināta darba gadījumā ir aprakstīti Darba aizsardzības likuma 11.pantā:

"Nodarbinātais, kurš veic attālināto darbu, sadarbojas ar darba devēju darba vides riska novērtēšanā un sniedz darba devējam informāciju par attālinātā darba vietas apstākļiem, kas, nodarbinātajam veicot darbu, var ietekmēt viņa drošību un veselību." Tātad pie vienošanās par attālinātā darbu, vienlaicīgi varam atsaukties uz Darba aizsardzības likumu un pieprasīt no darbinieka sniegt informāciju, ja nav iespējams apsekot vietu, kur viņš darbu veiks.

Papildināts arī ir 8.pants, ar šo daļu (2)  "Darba vides riska novērtēšana uzņēmumā veicama atbilstoši katram tā darbības veidam. Ja darba apstākļi ir līdzīgi, pietiek ar darba vides riska novērtēšanu attiecībā uz vienu darba vietu vai darba veidu. Ja nodarbinātais attālināto darbu veic dažādās vietās, darba devējs darba vides riska novērtēšanu veic attiecībā uz konkrēto darba veidu, bet, ja nodarbinātais attālināto darbu veic pastāvīgi vienā vietā, darba devējs darba vides riska novērtēšanu veic attiecībā uz konkrēto darba vietu, ja darba devējs un nodarbinātais par to ir vienojušies. Darba vides riska novērtēšanā iesaista uzticības personu vai nodarbināto pārstāvi un nodarbināto, kurš pārzina konkrēto darba vietu.";

Kā labāk organizēt darba aizsardzības sistēmas pielāgošanu uzņēmumā, ja ir radusies vajadzībā pēc attālināta darba formas?

  • Pārskatīt Darba līgumu un amata aprakstu, darba kārtības noteikumus, nolikumus; u.c. dokumentus;
  • Sagatavot rakstveida vienošanos ar darbinieku par to, ka viņš darba pienākumus veiks attālināti;
  • Kopā ar darbinieku veikt darba vides novērtēšanu mājās (vietā), no kuras darbinieks veiks pienākumu izpildi;
  • Papildināt amata aprakstu ar niansēm, kas tiek identificētas no sarunām ar darbinieku par jaunajiem darba apstākļiem (attālinātā darba kontekstā)
  • Klātienes vai attālinātas instruktāžas par to, kas papildus ir jāņem vērā, veicot darba pienākumus attālināti.

Piedzīvotais Covid-19 pandēmijas laikā, norāda uz to, ka darba aizsardzības likumdošana ir dzīva sistēma, kas attīstās un pielāgojas apstākļiem.

Par to, vai attālinātā darba forma, laikam ejot var būtiski kāpināt savu īpatsvaru, rādīs laiks.

Pēdējie mēneši parādīja to, ka darba devējiem un darbiniekiem ir daudz jautājumu un neskaidrību par to, kā labāk organizēt attālinātu darbu, kā darbiniekiem nepazaudēt efektivitāti, rast iekšēju motivāciju sasniegt uzņēmuma mērķus, nepazaudēt identitātes saikni ar darba devēju.

Tāpat šobrīd ir pāragri spriest, vai izstrādātais tiesiskais regulējums ir pietiekams jaunās darba organizēšanas formai – to arī parādīs laiks.

Tikmēr mēs aicinām visus darba aizsardzības speciālistus, personāla speciālistus, uzņēmumu vadītājus atrast laiku ~ 2 stundas, lai piedalītos Aijas Vācietes – praktizējošas juristes un ekspertes darba tiesībās un administratīvajās tiesībās – tiešsaistes seminārā, kas tiks veltīts tēmai: “Darba aizsardzības likuma grozījumi. Attālinātais darbs”.

Šī semināra ietvaros varēsiet uzzināt ekspertes redzējumu par šādiem jautājumiem:

  • Attālinātais darbs DAL izpratnē; Pašnodarbinātais kā uzņēmuma sadarbības partneris; uzņēmuma, kā sadarbības partnera,  tiesības uz informāciju un apliecinājumiem darba aizsardzības un darba drošības jautājumos no pašnodarbinātā;
  • Elektronisko dokumentu sagatavošana, to juridiskais spēks; elektroniskie dokumenti un darbinieka iepazīstināšana ar dokumentu saturu;
  • Administratīvie pārkāpumi un atbildība;
  • Attālinātais darbs , darba līguma nosacījumi attālinātam darba veidam;
  • Darbinieka ( attālinātais darbs) darba izpildes uzraudzība un kontrole no darba devēja puses;
  • Darba aizsardzības prasības attālinātajai darba vietai un darbiniekam. Darba devēja atbildība un darba aizsardzības prasību nodrošināšana attālinātajam darba veidam.

Vairāk par semināra norises kārtību, pieteikties varat šeit.

Ja meklējat uzticamu sadarbības partneri, kas jums var palīdzēt sakārtot darba aizsardzības un ugunsdrošības jautājumus, sazinieties ar mums, zvanot 67 556 799  vai sūtot pieteikumu fnserviss@fnserviss.lv!

E-veikals