Videonovērošana ir jākontrolē.
Informācijas tehnoloģijas strauji attīstās, ienāk mūsu sadzīvē un palielina pilsoņu drošību. Arī kādreiz ekskluzīvā videonovērošana, šobrīd ir kļuvusi par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu. Mūsdienās videokameras ir kļuvušas daudz kvalitatīvākas, miniatūrākas, ilgtspējīgākas un kustīgākas, kas ļauj tās uzstādīt teju katrā vietā. Tas nozīmē, ka videonovērošana ir personas datu apstrāde. Videokameras var atrasties visur, pie ēkām un ēkās, uz ielām vai zem ūdens, iebāztas ērgļa ligzdā, pat piestiprinātas pie droniem. Jaunās tehnoloģijas ļauj šos videonovērošanas datus ātri un viegli ierakstīt un arī glabāt attālināti. Līdz ar to videonovērošana ir kļuvusi par plaši pielietotu instrumentu gan kopējai sabiedrības drošībai, gan dažādu noziegumu novēršanai. Mūsdienās videokameras seko mums visur. Vairumā gadījumu videonovērošanas kameras ir vērstas uz fizisku personu darbības novērošanu. Tās var atrasties kaut vai pie sabiedriskās tualetes vai sieviešu ģērbšanās kabīnēs. Drošības uzturēšanas nolūkā iegūtie videodati nonākot "sliktās rokās" var reāli apdraudēt privātās dzīves neaizskaramību, nest indivīdam morālus un materiālus zaudējumus, aizskart godu un cieņu. Tomēr, kā paliek ar indivīda tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību? Ko saka likumi?
Latvijas Republikas Satversmes 96. pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz savas privātās dzīves, dzīvokļa un korespondences neaizskaramību. Šīs tiesības demokrātiskā sabiedrībā pārkāpt var tikai likumā paredzētos gadījumos, kad ir nepieciešams aizstāvēt sabiedriskās kārtības un valsts drošības intereses. Eiropas Savienības pamattiesību hartas 8. pants akcentē, ka ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Tātad videonovērošana var notikt tikai ar likumīgu pamatojumu, kas paredzēts tiesību aktos un iegūtie dati jāapstrādā tikai godprātīgi. Nepieciešama arī personu, kas ir novērošanas objekti, piekrišana. Ikvienai privātai personai ir pieejas tiesības datiem, kas par viņu savākti, un tiesības ieviest labojumus.
Kādi normatīvie akti nosaka kārtību, kā var tikt veikta videonovērošana?
Tā kā videonovērošanas rezultātā iegūtie attēli var saturēt sensitīvus personas datus, to apstrāde ir jāveic tikai saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu (FPDAL), kas attiecas uz jebkuru datu apstrādi, tostarp par dzīvām, identificējamām būtnēm. Ņemot vērā personas datu aizsardzības principus, FPDAL nosaka, kā informāciju par personām var vākt, glabāt un izmantot. Lai likums tiktu ievērots, juridiskajām personām, kas nodarbojas ar videonovērošanu Datu valsts inspekcija sagatavojusi rekomendāciju „Datu apstrāde videonovērošanas jomā”. Rekomendācija sniedz ieskatu tikai svarīgākajos personas datu apstrādes un aizsardzības aspektos, veicot videonovērošanu. Tā ir izstrādāta, ņemot vērā Direktīvas 95/46/EK 29. panta datu aizsardzības darba grupas atzinumu Nr.4/2004 „Par personas datu apstrādi, izmantojot videonovērošanu”, atzinumu Nr.8/2001 „Personas datu apstrāde nodarbinātības jomā” un darba dokumentu Nr.55 (2002.g.) „Elektroniskās komunikācijas novērošana darba vietā”. Rekomendācija nosaka personas datu apstrādes mērķus un apstrādes līdzekļus, kā arī Pārziņa atbildību par personas datu apstrādi saskaņā ar šo likumu. Jāatzīmē, ka rekomendācija nesniedz vadlīnijas, kā privātpersonām veikt videonovērošanu mājas un ģimenes vajadzībām, izņemot gadījumus, kad personas dati netiek izpausti trešajām personām.
