04.03.2009
Māja.Vide. Autors: Andris Ozoliņš.
Lai nodrošinātos pret ugunsnelaimi, vērts iegādāties speciālus dzēšamos aparātus vai uzstādīt detektorus.
Personiskajā mājoklī ugunsaizsardzības ierīces ir tikai rekomendējamas, toties komerciāliem mērķiem izmantotā dzīvoklī tās jau būtu obligātas. Piemēram, ja elektroinstalācijas bojājumu dēļ notiks ugunsnelaime un likumīgie īrnieki gūs traumas, tiks bojāts viņu īpašums vai pat aizies bojā cilvēks, dzīvokļa īpašniekam būs jāatbild ar visu likuma bardzību.
Obligātā ugunsdrošības minimuma ievērošanu jaunuzceltām būvēm nosaka arī mūsu valsts Būvnormatīvi. Pēc pastāvošajiem Valsts standarta noteikumiem uz 100 m2 saimnieciskiem nolūkiem izmantojamas telpas nepieciešami 6 kg dzēšamās vielas (var būt kombinēta, piemēram, 3 kg pulvera un 3 kg ķīmisko putu). Ugunsdzēsības ierīču ienākšanu privātos dzīvokļos veicinājis tas, ka ierīces kļuvušas kompaktas un uzlabojies to dizains.
Par ugunsnelaimi jāuzzina pēc iespējas ātrāk, tādēļ telpās izvieto dažādus detektorus, kuri nebalsī pīkst briesmu gadījumā. Visizplatītākais ir pie griestiem stiprināmais dūmu detektors (cena - Ls 8), kura uzdevums ir reaģēt uz dūmiem. Šie detektori parasti ir tik jutīgi, ka tos var iedarbināt dūmi pat no pāris izsmēķētām cigaretēm. Tāpēc tos neizvieto virtuvē, kur ik pa laikam kaut kas mēdz notikt, bet koridorā, viesistabā un - jo īpaši - guļamistabā.
Ugunsdrošības detektori reaģē uz dažādiem kairinājumiem. Tie var būt tvana gāze, dūmi vai karstums. Pēdējā laikā popularitāti iegūst kombinētie detektori, kuri vienlaikus reaģē uz dūmiem un gāzi vai uz karstumu un dūmiem. Šāda kombinēta signāla novērtēšana ļauj izvairīties no nevajadzīgas trauksmes.
Detektoriem ar skaņas signālu ir viens trūkums - ne vienmēr trauksmes brīdī saimnieki to dzird. Ja guļamistabā ieplūst tvana gāze, tā no apakšas ceļas uz augšu. Brīdī, kad iedarbosies pie griestiem esošais detektors, cilvēki jau būs rīcības nespējīgi.
Lielāku drošību sniedz detektori, kuri pievienoti dzīvokļa (mājas) kopējās apsardzes pultij. Briesmu gadījumā signāls nonāk centrālē, kur operators rīkojas saskaņā ar instrukciju - sūta īsziņu saimniekam, ziņo ugunsdzēsējiem utt. Signalizācijas sistēma izmaksā ap Ls 100, piedevām tai ir pieslēgti citi - apsardzes detektori. Daļa detektoru, kuri ir pievienoti signalizācijas sistēmai, ir regulējami. Tātad tiem var uzstādīt tādu dūmu drošības pakāpi, kādu īpašnieks vēlas.
Galvenais palīglīdzeklis liesmu operatīvai nodzēšanai telpās ugunsgrēka izcelšanās sākuma stadijā ir ugunsdzēšamais aparāts. Atkarībā no izmantošanas nolūka tie ir pieejami ar vairāku veidu pildījumu. Latvijā nopērkama daudzu labāko firmu ražotā tehnika, tomēr no tās neatpaliek vietējās SIA "Valpro" ražotie ugunsdzēsības aparāti. Privātmājās un dzīvokļos visbiežāk izmanto universālos pulvera ugunsdzēšamos aparātus. PA1 aparāti paredzēti organiskas izcelsmes cietu vielu (koka, papīra, tekstila u. c.), dažādu viegli uzliesmojošu un degt spējīgu šķīdumu (benzīna, eļļas, tauku, spirtu u. c.), gāzu un elektroiekārtu zem sprieguma līdz 1000 V dzēšanai ar ABC tipa pulveri to aizdegšanās sākuma stadijā. Pulvera aparāti ir piemēroti visu galveno ugunsgrēku veidu dzēšanai. Tiem ir pieņemama cena. Ar pulvera ugunsdzēšamajiem aparātiem ir vienkārši strādāt, un dzēšanai izmantotais pulveris nebojā interjeru. Vienīgi jāņem vērā, ka pulveris ik pa diviem gadiem jāmaina, citādi tas nebūs darbaspējīgs.
Ogļskābās gāzes (CO2) ugunsdzēsības aparātus parasti izmanto slēgtās telpās - muzejos, arhīvos un laboratorijās - viegli uzliesmojošu un degt spējīgu šķidrumu (benzīna, eļļas, spirtu, tauku u. c.), kā arī zem sprieguma esošu elektroierīču dzēšanai. Aparāts liesmas noslāpē ķīmiskā ceļā, piepildot noteikta apjoma slēgtu telpu ar CO2, kas lielākā koncentrācijā bloķē oksidācijas procesu, un liesmas neveidojas. Aparātu var darbināt gan nepārtraukti, gan ar pārtraukumiem, attiecīgi atverot vai aizverot balona palaišanas mehānismu. Darbinot aparātu, jāievēro vairāki drošības noteikumi: dzēšot elektroietaises zem sprieguma, taures gals nedrīkst būt tuvāk kā 1 m attālumā no degošā objekta. Tāpat aparāta izmantošanas laikā jāievēro piesardzība, lai izvairītos no roku apsaldēšanas, jo aparāta metāla daļas atdziest līdz -60... -70 °C. Speciālisti iesaka potenciālās ugunsnelaimes tuvumā vienmēr turēt kādu smilšu kasti vai vismaz apzināt vietu, kur smiltis ātri iegūt.
Tradicionālajos ūdensputu aparātos ugunsdzēšamā viela ir ūdens ar teiksmainu vielu - AFFF. Tā paredzēta organiskas izcelsmes cietu vielu (koka, papīra, tekstila u. c.) un dažādu viegli uzliesmojošu un degt spējīgu šķidrumu (benzīna, eļļas, tauku, spirtu u. c.) ugunsgrēku dzēšanai to aizdegšanās sākuma stadijā. Putu ugunsdzēsības aparātus izmanto dažādās sabiedriskās telpās. Tā kā ūdensputu aparātu aizliegts lietot elektroierīču dzēšanai (it īpaši tādu kā dators) un tas var bojāt arī interjeru, aparāta lietošana mājokļos ir mazāk populāra. Ārzemēs top elektrodroši putu aparāti, tomēr saugstās cenas dēļ tie vēl nav nonākuši Latvijas tirgū.
Ugunsdzēšamos aparātus izvieto vai nu tiešā apdraudējuma tuvumā (krāsns, plīts), vai arī koridorā, kur tie ir brīvi pieejami. Pie aparāta iederas glīta somiņa ar ugunsdzēšamo paklājiņu. Tas ir 120x180 cm liels, grūti degošs stikla šķiedras paklājs, ko izmanto liesmu slāpēšanai. Piemēram, ieraugot neliela izmēra degošu virsmu, to pārsedz ar paklāju. Tādējādi tiek aizkavēta skābekļa piekļūšana, un liesmas nodziest. Īpaši tas noder virtuvē, kur kādas delikateses pēkšņas pašaizdegšanās dēļ uzreiz nav jāizmanto pulvera aparāts. Somiņas cena - 8 lati.
Tā kā ugunsdzēšamās sistēmas uzstāda modernos interjeros, tiek domāts par to dizainu. Piedāvājumā ir dažādu krāsu un formu dūmu detektori. Tie var būt kā čiekuri, tos var aplocīt augšpusē ap lustras kātu kā aploci. Jaunākā parauga ugunsdrošos pārklājus izgatavo dzīvespriecīgās, dzīvokļa interjeram piemērotās krāsās. Arī interjerā izvietotos ugunsdzēšamos aparātus sāk izgatavot dekoratīvākus. Piemēram, norvēģi ražo ugunsdzēšamos aparātus hromētā korpusā.
Ar pulvera ugunsdzēšamajiem aparātiem ir vienkārši strādāt, un dzēšanai izmantotais pulveris nebojā interjeru.
Lai pulveris būtu darbaspējīgs, tas ik pa diviem gadiem jāmaina. To veic "FN servisa" speciālisti, kuri vismaz reizi mēnesī atrodas katrā Latvijas novadā un šo darbu veic par 3 latiem.
