Sākšu ar nelielu ekskursu pagātnē, kad pirmo reizi mūžā saskāros ar dažādu drošības zīmju pielietošanu. Tas bija tad, kad tikko sāku apzināties pasauli un mans galvenais drošības tehnikas inženieris (agrāk tā sauca darba aizsardzības speciālistus) bija mana mīļā vecmāmiņa. Viņa gan galvenokārt pielietoja punktos 3.1.,3.2, 3.3., 3.9., 3.10., 3.11. minētās zīmēs, bet teikšu tas vienmēr bija vietā un pietiekošā daudzumā. Šis faktors – uzstādīt atbilstošās zīmes un pietiekamā daudzumā, atkal nepārspīlējot daudzumu(!), ir ļoti nozīmīgs atbilstošo zīmju, zīmju daudzumu izvēlē.
Kā pirmo minēšu rīkojuma zīme – zīme, kas norāda uz konkrētu darbību. Manai vecmāmiņai tas bija izstiepts rādītāja pirksts ar verbālu informāciju, kas man konkrētā situācijā jādara. Vecmāmiņa pielietojot šo zīmju apkopojumu vienmēr panāca vajadzīgo rezultātu. (sakārto savas mantas, noslauki degunu, uzvelc bikses.).
Mūsu gadījumā šīs zīmes nosaka konkrētu darbinieka rīcību, konkrētā situācijā. Zīmes , kas minētas 6.1.- 6.13. ir obligāti uzstādāmas un atbilstošie pasākumi un IAL lietošana šādās vietās ir obligāta. Vēl vairāk 20.08.2002 Ministru Kabineta noteikumos Nr.372 “Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus” nosaka saskaņotas prasības ar šiem noteikumiem par IAL lietošanu.
Otrais zīmju veids - 3.2. brīdinājuma zīme – zīme, kas brīdina par risku vai bīstamību. Atgriežoties pie savas vecmāmiņas – tas bija jau nedaudz saliekts rādītāja pirksts ar kustību manā virzienā un atbilstošu verbālu informāciju – nelien vistu būrī, jo pagājušo reizi tu visas izdzini ārā, līdz vakaram nevarējām savākt atpakaļ.
Šīs zīmes, kas minētas 4.1.-4.28. uzstādāmas, lai brīdinātu darbinieku par potenciālām briesmām šajā vietā, telpā, teritorijā. Var diskutēt par zīmes darbības diapazonu, bet parasti ārpus telpām, tā tiek uzskatīta zona rādiusā 10-20 m no zīmes uzstādīšanas vietas uz priekšu. Ja zīme tiek uzstādīta uz iebraucamajiem vārtiem, ieejām, tad tā attiecas uz VISU teritoriju. Ja ir sevišķi bīstamas vietas, tad zīmes uzstāda atkārtoti tieši pirms bīstamās vietas.
Trešais zīmju veids -3.1. aizlieguma zīme – zīme, kas aizliedz darbību, kura var radīt bīstamu situāciju;
Manai vecmāmiņai tas bija saliekts (90 leņķa grādi) rādītāja pirksts ar enerģisku kustību manā virzienā un attiecīgu verbālu informāciju – es tev aizliedzu kāpt tajā ābelē, atkal bikses pagalam.
Zīmes definētas sadaļā 2.1.-2.11.Zīmes uzstādāmas pirms(!) bīstamās vietas un, ja nepieciešams veic atkārtotu uzstādīšanu (piemēram, sastatņu montāža/demontāža).
Ceturtais zīmju veids - 3.7. signālkrāsojums – krāsojums ar specifisku nozīmi; Signālkrāsojuma pielietošana ir ļoti svarīga bīstamo vietu norobežošanai, informācijai par bīstamību. Problēma ir tā, ka signālkrāsojums uz caurulēm ar laiku nolobās un netiek atjaunots, līdz ar to caurules ir vienādi norūsējušas. Arī krāsojuma nozīmi ne vienmēr darbinieks var izprast, kas tad galu galā tanī „trubā” iekšā ir. Piemēram, karsts ūdens vai tvaiks (sarkans), avārijas situācijās ļoti nozīmīga lieta. Tāpēc visur, kur iespējams un nepieciešams uzstādīt rakstisku informāciju. Aukstu ūdeni parasti saprot ar zilo krāsu, bet šādi var tikt apzīmēts arī skābekļa vads (!). Pieslēgsimies un dzēsīsim uguni (!) Ir jābūt skaidri saprotamai informācijai, kas tanī cauruļvadā ir. Ar krāsošanu vien kādreiz ir par maz. Vēl signālkrāsojums izmantojams transporta kustības organizēšanai telpās, teritorijā. Bīstamo vietu ierobežošanai var izmantot arī lentas ar dzelteni/melno vai sarkani/balto svītrojumu.
Atgriežoties pie manas delverības laikiem, visefektīvākais signālkrāsojums bija sarkanas svītras uz mana dupša. Efektīgs un iedarbīgs. Manā izpratnē, katram puikam jāiemācās saņemt pērienus, izciest tos un pieaugt. Tikai tā norūdās raksturs, jo dzīve sitīs ne vienreiz vien.
Atsevišķi gribu atzīmēt informācijas pielietošanu -3.6. informācijas zīme – zīme, kas sniedz papildinformāciju par šo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 3.4. un 3.5.apakšpunktā minētajām zīmēm; Papildus šajos noteikumos minētajiem, vēršu uzmanību uz, manuprāt, par maz izmantotajām iespējām, ko dod ķīmisko vielu marķējuma izmantošana. Normatīvie akti 15.05.2007 Ministru kabineta noteikumi Nr.325 “Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās”, kas nosaka to, ka darbiniekam jābūt pieejamām un viņi jāiepazīstina ar datu drošības lapām.
Prakse gan liecina, ka darbinieki varbūt arī iepazīstas ar šo informāciju, bet darba gaitā neiedomājas par sekām, kas notiks, ja darbinieks kaut kāda iemesla dēļ tiks pakļauts vielas iedarbībai. Šeit rosinu izmantot ķīmisko vielu marķējumu lapas, kas parasti atrodas uz iepakojuma. Šajā gadījumā darbinieks tiek nekavējoties informēts par bīstamību, ko izlasot datu drošības lapu sen jau ir aizmirsis.
Piemērs: