Šī gada 5. maijā Saeima pieņēma Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu, kas jau pēc dažiem mēnešiem aizstās šobrīd spēkā esošo Civilās aizsardzības likumu, nosakot jaunu civilās aizsardzības sistēmas un katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetenci.
Salīdzinot spēkā esošo tiesisko regulējumu ar jauno, būtiski ir atzīmēt to, ka jaunais likums paredz būtiskas izmaiņas komersantu, valsts un pašvaldības iestāžu vadītāju atbildībā attiecībā uz civilās aizsardzības plānu izstrādi.
Ja šobrīd saskaņā ar Civilās aizsardzības likuma 13. pantu civilās aizsardzības plānu izstrāde ir obligāta prasība visiem komersantiem un iestādēm, kur var vienlaikus atrasties vairāk par 50 cilvēku, tad sākot ar šī gada 1.oktobri prasība pēc civilās aizsardzības plāna attieksies tikai uz paaugstinātas bīstamības objektiem.
Kas ir paaugstinātas bīstamības objekts?
Par paaugstinātas bīstamības objektiem tiek uzskatīti objekti kam ir ēkas vai inženierbūves, kuras tiek izmantotas saimnieciskā vai citā veidā, kas saistīts ar enerģijas ražošanu un uzkrāšanu, elektromagnētisko starojumu, ugunsnedrošu, sprādzienbīstamu, bīstamu ķīmisku vielu un maisījumu, bīstamo atkritumu, augu karantīnas organismu, bioloģiski aktīvu un radioaktīvu vielu, kodolmateriālu un to atkritumu pārstrādi, apstrādi, ražošanu, lietošanu, uzglabāšanu un transportēšanu.
Kritēriji paaugstinātas bīstamības objektiem ir noteikti 2007.gada 18.septembra Ministru kabineta noteikumos Nr.626 "Noteikumi par paaugstinātas bīstamības objektu noteikšanas kritērijiem un šo objektu īpašnieku (valdītāju, apsaimniekotāju) pienākumiem riska samazināšanas pasākumu nodrošināšanai". Taču jāatzīmē, ka arī šis tiesiskais regulējums tuvākā gada laikā tiks mainīts, jo atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma Pārejas noteikumiem, Ministru kabinetam līdz 2017.gada 1.februārim ir uzdots izstrādāt jaunus kritērijus un noteikumus.
Pārejas periodā darbojas spēkā esošās normas, kur ir noteikts, ka paaugstinātas bīstamības objekta civilās aizsardzības plānu paaugstinātas bīstamības objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs apstiprina ne retāk kā reizi četros gados.
Saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 13.panta 6.apakšpunktu Objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs izstrādā, saskaņo ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un apstiprina objekta civilās aizsardzības plānu, ja objekts ir iekļauts kritiskās infrastruktūras kopumā un tajā var atrasties vairāk par 100 cilvēkiem.
Likums nesniedz detalizētāku skaidrojumu terminam “kritiskās infrastruktūras kopums”. Iespējams tas tiks izdarīts jaunajos Ministru kabineta noteikumos, savukārt pārejas periodā FN-SERVISS drošības eksperti aicina visus paaugstinātas bīstamības objektu īpašniekus vai tiesiskos valdītājus ievērot šobrīd spēkā esošos noteikumus.
Kā nākotnē notiks Civilās aizsardzības plānošana?
Saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 15.pantu turpmāk civilās aizsardzības plānošana notiks valsts un pašvaldību līmenī.
Atbilstoši Likuma 15.pantam Ministru kabinets noteiks valsts civilās aizsardzības plānu valsts līmenī, savukārt pašvaldībām būs jānodrošina, ka attiecīgās sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāni ir pieejami attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijās.
Tāpat salīdzinājumā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu izmaiņas ir noteiktas ministriju pilnvarās. No 01.10.2016 saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 9.panta 8.apakšpunktu ministrijām tiek piešķirtas tiesības uzlikt tās padotībā esošajām institūcijām pienākumu izstrādāt attiecīgā objekta civilās aizsardzības plānu, kas saskaņojams ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.
Kādi normatīvie akti nosaka civilās aizsardzības plānu izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtību?
Civilās aizsardzības plānus pēc 1. oktobra jāizstrādā atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumi Nr.423 "Pašvaldības, komersanta un iestādes civilās aizsardzības plāna struktūra, tā izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtība", līdz tam brīdim, kamēr Ministru kabinets izstrādā un apstiprina jaunus noteikumus. Termiņš jaunu noteikumu izstrādei un apstiprināšanai ir noteikts 2017. gada. 1 februāris.
Kurš nākotnē būs atbildīgs par iedzīvotāju izglītošanu par civilās aizsardzības jautājumiem?
Atbilstoši Jaunā likuma 23.pantam turpmāk Izglītības iestādēm būs jānodrošina obligātā civilās aizsardzības kursa pasniegšanu izglītojamajiem augstākajā, vispārējā un profesionālajā izglītībā. Minimālās prasības attiecībā uz obligātā civilās aizsardzības kursa saturu noteiks Ministru kabinets. Līdz šim pienākums izglītot audzēkņus par civilās aizsardzības jautājumiem gūlās tikai uz vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm.
Tas, kas paliek nemainīgi, ir darba devēju pienākums nodrošināt nodarbināto apmācības. Atbilstoši 23.panta 3.daļai Nodarbināto apmācību civilās aizsardzības jautājumos organizē darba devējs. Minimālās prasības attiecībā uz nodarbināto apmācību civilās aizsardzības jautājumos nosaka Ministru kabinets.
Tēmas, kurām ir jābūt iekļautām apmācībās šobrīd ir noteiktas 2007.gada 11.septembra Ministru kabineta noteikumos Nr.612 "Minimālās prasības civilās aizsardzības kursa saturam un nodarbināto civilās aizsardzības apmācības saturam", bet atbilstoši Jaunā likuma Pārejas noteikumiem, izmaiņas gaidāmas arī šeit. Proti, Ministru kabinetam ir uzdots par pienākumu izstrādāt un apstiprināt jaunu tiesisko regulējumu līdz 2017.gada 1.februārim.
Kopsavilkums
- Jaunais Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums samazinās administratīvo slogu visām komercsabiedrībām un iestādēm, kur cilvēku ietilpība Objektos ir līdz 50 cilvēki. No 01.10.2016 visi šie Objekti tiek atbrīvoti no pienākuma izstrādāt Civilās aizsardzības plānus. Klientiem, kas ir izstrādājuši Civilās aizsardzības plānus, nevajadzētu šaustīt sevi pārmetumos par to, ka esat izstrādājuši apjomīgo dokumentu. Tas Jums būs ļoti noderīgs nākotnē, izpildot 19.04.2016 Ministru kabineta noteikumu nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi” prasības, izstrādājot jaunas Ugunsdrošības instrukcijas.
- Pienākums veidot un organizēt civilās aizsardzības sistēmu nākotnē gulsies uz valsts un pašvaldību vadošajām iestādēm.
- Pienākums izstrādāt civilās aizsardzības plānu un pārasptiprināt to reizi 4 gados saglabājas paaugstinātas bīstamības objektos. Likums neierobežo Objektu īpašnieku tiesības piesaistīt kompetentus speciālistus Civilās aizsardzības plāna izstrādei. Kas nozīmē to, ka gadījumā, ja identificējat savu uzņēmumu pie Objektiem, kam ir nepieciešams izstrādāt un apstprināt Civilās aizsardzības plānu, tad šī uzdevuma izpildei varat droši piesaistīt speciālistus.
- Līdz 2017.gada 1.februārim Ministru kabinetam ir uzdots izstrādāt vairākus noteikumu projektus, kuru uzdevums ir precizēt Jaunā likuma normas.
Gadījumā, ja vēlaties būt starp pirmajiem, kas uzzina par likumdošanas aktualitātēm ugunsdrošības un darba aizsardzības jomā, saņemt vērtīgus ekspertu padomus un izdevīgus piedāvājumus, piesakieties Jaunumiem no FN-SERVISS!
