Ugunsdrošība uzņēmumos

FN serviss skursteņslauķa pakalpojumi

Skursteņslauķa pakalpojumi

Apkures sezona mēdz atnākt nemanot, un ēku apsaimniekotāji un īpašnieki mēdz nezināt vai aizmirst, kad un cik bieži ir jātīra skurstenis. FN-Serviss eksperti uzsver, ka regulāra skursteņa tīrīšana ir ne tikai obligāta prasība, bet arī nopietns ugunsdrošības priekšnosacījums. Arī Ministru Kabineta noteikumos Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi” min dūmvadu, apkures iekārtu un ventilācijas kanālu obligātu un regulāru tīrīšanu, lai mazinātu ugunsgrēku izcelšanās draudus.

Pieteikties pakalpojumam

Kad un cik bieži jātīra dūmvads un apkures iekārtas? 
Kurināmā veidsDūmvada, apkures iekārtas un ierīces TĪRA un PĀRBAUDA
Cietā kurināmā apkure - sodrējus no ilgdedzes (neakumulē siltumu ilgāk par 3 st.) Kamīns, dažāda veida krāsniņas (Piemēram, Jotul krāsns) - pirms sezonas, līdz 1.novembrim
- 1 reizi apkures sezonā (no 1.nov. līdz 1.mar.)
Cietā kurināmā apkure - sodrējus no ilgdedzes (kas akumulē siltumu ilgāk par 3 st.) Dažāda veida apkures katli, sildmūri, siltā gaisa apkures ierīces, siltā ūdens apkures ierīces, u.c. - pirms sezonas, līdz 1.novembrim
Šķidrā kurināmā apkure- pirms sezonas, līdz 1.novembrim
Dabīgā kurināmā apkure - ne retāk kā 1 x piecos gados

Cik bieži jāpārbauda dūmvada un apkures iekārtas tehniskais stāvoklis?

Kurināmā veidsDūmvada, apkures iekārtas un ierīces TEHNISKO STĀVOKLI novērtē
Cietā kurināmā apkure- 1 x piecos gados
Šķidrā kurināmā apkure- 1 x piecos gados

Nepieciešams skursteņslauķis? Kur meklēt profesionālu speciālistu palīdzību?

Uzņēmums FN Serviss jau ilgus gadus rūpējas par savu klientu drošību, nemitīgi papildinot piedāvājumu klāstu un sekojot līdzi izmaiņām likumdošanā. Lai palīdzētu klientiem nodrošināt tiesību aktos noteikto prasību izpildi attiecībā uz dūmvadu, apkures iekārtu, ierīču un ventilācijas kanālu tīrīšana un uzturēšanu darba kārtībā, FN-SERVISS drošības ekspertu komanda ir izstrādājuši kompleksu risinājumu, kas palīdzēs ietaupīt laika un finanšu resursus:

  1. Dūmvadu, apkures iekārtu, ierīču un saistīto ventilācijas kanālu apsekošana;
  2. Dūmvadu, apkures iekārtu, ierīču un saistīto ventilācijas kanālu tīrīšana, pārbaudes akta sastādīšana;
  3. Dūmvadu, apkures iekārtu un ventilācijas vadu apsekošana un tehniskā stāvokļa pārbaudes akta sastādīšana.

Pakalpojuma cena tiek aprēķināta individuāli, ņemot vērā dūmvadu vai dabīgās ventilācijas vadu skaitu Objektā.

Lai saņemtu savu individuālo piedāvājumu, sazinieties ar mums!

Kāpēc izvēlēties FN-SERVISS drošības ekspertu sagatavoto risinājumu?

  • Pieredzējuši un kompetenti speciālisti;
  • Individuāla pieeja katram klientam;
  • Darbus ieplānosim un veiksim klientam ērtā laikā;
  • Tehniskā stāvokļa novērtēšanas akts tiks sagatavots atbilstoši aktuālajām likumdošanas prasībām;
  • Nepieciešamības gadījumā tiks sagatavots piedāvājums dūmvadu un apkures ierīču savešanai kārtībā;
  • FN-SERVISS vienmēr atgādinās, kad ir pienācis laiks veikt dūmvadu un apkures ierīču ikgadējo tīrīšanu.

Ieguvumi:

  • Izpildītas 19.04.2016 MK noteikumu Nr.238. „Ugunsdrošības noteikumi” prasības
  • Samazināts ugunsgrēka risks, ko var izraisīt neiztīrīti dūmvadi, tehniski bojātas apkures iekārtas.

Papildu informāciju par pakalpojumu var iegūt, rakstot uz e-pasta adresi fnserviss@fnserviss.lv vai, zvanot pa tālruni 67 556 779!

Biežāk uzdotie JAUTĀJUMI UN ATBILDES par kurināšanu un ugunsdrošību

Kāpēc ir nepieciešams tīrīt skursteņus?

Statistika liecina, ka Latvijā gadā izceļas ap 500 ugunsgrēkus, kurus izraisa skursteņos degoši sodrēji. Tas ir liels skaitlis. Lai no tā izvairītos, jāsaved kārtībā apkures sistēma un vislabāk to var izdarīt krāšņu dakteris – skursteņslauķis.   pārliecināts sertificēts skursteņslauķis Edvarts Melnis, FN-SERVISS drošības eksperts.

Kas ir velkme?

Sadegot kurināmajam veidojās dūmgāzes, kuras ir vieglākas par gaisu. Gāzes kurtuvē ceļas uz augšu, meklē izeju un no dūmvadu kanāla nonāk skurstenī. Dūmgāzēm aizplūstot kurtuvē rodas retinājums un tiek iesūkts svaigs gaiss. Jo aizplūstošās dūmgāzes ir siltākas, jo tās vairāk iesilda skursteni un velkme ir intensīvāka. Jo dūmgāzes skurstenī nonāk ar zemāku temperatūru, jo tās mazāk uzkarsē skursteņa iekšējo virsmu, velkme veidojas vājāka. Pie pavisam mazas velkmes skurstenis vispār nefunkcionēs. Velkmi ietekmē arī skursteņa šķērsgriezuma forma. Par labāko skursteņa šķērsgriezumu uzskata cilindru, jo tas vislabāk iesilst un gāzu cirkulācijai tur ir vismazākā pretestība. Lai kurtuve labi kurētos, tai jābūt nodrošinātai ar regulējamu svaigā gaisa padevi. Ja gaisa padeve ir pārāk maza, telpā veidojas retinājums, kas var no kurtuves “izraut” liesmas un dūmgāzes. Tas ir ugunsbīstami. Velkmi ietekmē arī nepareiza skursteņa jumtiņa uzlikšana. Dūmu plūsma virzās vertikāli gaisā, ja to traucē kāds šķērslis, dūmi “atsitās”. Tiem jāmaina savs dabīgais kustības virziens, kas samazina vilkmi vai pat dūmi var „nākt” atpakaļ skurstenī. Tādēļ speciālisti iesaka labāk šādu jumtiņu neveidot.

Izšķir mūrētos un keramiskos skursteņus, atsevišķi montējamos metāla dūmvadus un kombinētos – mūra skursteņus ar nerūsējošā tērauda oderējumu. Galvenie nosacījumi laba skursteņa izveidei ir pareiza dūmvada materiālu izvēle, dūmvada augstuma un šķērsgriezuma aprēķini, tā atrašanās vietas noteikšana, droša siltumizolācija un parocīga apkalpošana. Modernam skurstenim tiek uzstādītas augstas prasības. Tam jābūt izturībai pret dažādām temperatūrām – gan augstām, kas rodas skursteņa sodrēju aizdegšanās gadījumā, gan zemām, pie kurām veidojas kondensāts. Skurstenim ir jābūt noturīgam pret skābēm, tam jābūt tādam, lai novērstu siltuma noplūdi un temperatūras svārstību laikā tas spētu brīvi izplesties.

Kas jāņem vērā, kurinot krāsnis vai kamīnus?

Malkai jābūt sausai. Mitra malka slikti kurēsies, krāsnī būs zema temperatūra un skurstenis ātrāk pieaugs ar sodrējiem. Visaugstākā siltuma atdeve ir ozolam un kurinot krāsni ar ozolu jāizvairās no pārkurināšanas, kas var izraisīt ugunsnelaimi. Laba siltuma atdeve ir bērzam. Tomēr nepilnīgi sadegot bērza malkai, tās sodrēji veidos skurstenī aplikumu – kreozotu, kas ir ugunsnedrošs. Vēlams pēc bērza malkas kurināšanas iemest krāsnī vairākas apses pagalītes, kas skurstenī sadalīs kvēpus. Vidēja siltuma atdeve ir skujkokiem.

Jāatceras:

  • Krāsnīs ieteicams izmantot kvalitatīvu malku un nededzināt dažādus plastmasas atkritumus
  • Skujkoka pagales degot sprēgā un dzirksteļo, tādēļ tās ir nepiemērotas atklāta tipa kurtuvēm.
  • Ja krāsnī kurās malka, durtiņām jābūt pievērtām un liesmas nedrīkst atstāt bez uzraudzības.
  • Nav atļauts lietot bojātas krāsnis vai citas apkures iekārtas.
  • Nedrīkst novietot kurināmo materiālu un, it īpaši aizdedzināšanas līdzekļus, tuvāk par 1,2 metriem no krāsns durtiņām.

Kāpēc veidojas skursteņa aplikumi?

Malkai sadegot viens no sadegšanas produktiem ir tvaiks, kas atdziestot ūdens pilienu veidā kondensējas uz skursteņa iekšējām sienām. Skursteņslauķi šo procesu dēvē par skursteņa svīšanu. Ja dūmgāzu temperatūra ir augsta, skursteņa sieniņas uzkarst un svīšana neveidojas. Toties, ja kurina slapju malku, vai citu nepiemērotu kurināmo, vai ja dūmgāzu temperatūra ir zema, šāds kondensāts bagātīgi veidojas. Ūdens pilieni slīd pa dūmkanāla sieniņām lejup un sajaucas ar sodrējiem un deggāzēm. Notiek ķīmiska reakcija, kā rezultātā rodas skābe, kas ir ļoti agresīva pret dūmkanāla materiālu – mūrjavu un ķieģeļiem, vai pret mūra skurstenī ievietoto metāla čaulu. Sliktas sadegšanas rezultātā uz sildvirsmām un dūmenī veidojas lipīgas, brūnas degšanas produktu nogulsnes – kreozots. Tas ir agresīvs pret metālu, bojā dūmvadus un radot barjeru siltuma pārvadei,  samazina siltuma atdeves efektivitāti. Atdziestot kreozots kļūst ciets kā stikls, bet, aizdegoties, deg ar intensīvu liesmu. Dūmenī var izveidoties kāda sprauga, pa kuru liesmas var nonākt mājas konstrukcijās.

Klasiskais skurstenis domāts deggāzēm ar augstu temperatūru un ir laika gaitā pārbaudīta vērtība. Tā darbību pasliktina modernās apkures iekārtas, kurām ir augsts siltumatdeves koeficients. To radīto dūmgāzu temperatūra nonākot skurstenī ir tikai apmēram no 40° līdz 200°C, kas ir daudz zemāka nekā dūmgāzēm, kas rodas tradicionālā apkures iekārtā.  Tādēļ jau aptuveni pēc gada skābes iedarbībā ķieģeļu skurstenis var sākt plaisāt un uz tā ārējām sienām parādīties mitri plankumi, kas liecina, ka skābe ir izēdusies cauri mūrjavai un ķieģeļiem. Savukārt, metāla dūmkanāls aktīvi reaģē ar skābi, kā rezultātā notiek rūsas veidošanās, ja tiek izmantots nepareizs materiāls. Ja telpās izmanto apkures iekārtas, kas veido zemu dūmgāzu temperatūru, ieteicams veidot speciālu siltinātu skursteni, vai vecajā ievietot speciāla metāla čaulu ar siltinājumu.

Kā rūpēties par savas mājas vai uzņēmuma apkures sistēmu?

Lai skurstenis droši varētu veikt savas funkcijas, tam nepieciešama regulāra kopšana un  kvalitatīva kurināmā izmantošana. Tāpēc ikvienam skurstenim pie jebkuras apkures iekārtas izmantošanas vismaz reizi (vislabāk divas) gadā ir vajadzīga skursteņslauķa palīdzība. Skursteņa stāvokli vispirms pārbauda aplūkojot to visā garumā, no apakša līdz augšai. Uzkāpjot uz jumta jāpārliecinās, ka skursteņa ārējā konstrukcija nav saplaisājusi un nedraud nogāzties. Jāatceras, ka skursteņa augstumam pret jumta kori jāveido noteikts leņķis. Pārāk zems skurstenis “nevilks”, to aizsegs kore. Tāpat skursteņa iekšējam izmēram jābūt saskaņotam ar projektēto jaudu. Maza diametra skurstenis nespēs uzņemt liela apkures katla dūmgāzes. Liela diametra skursteni nespēs iesildīt maza krāsniņa. Vienā skursteņa kanālā darbojās viena apkures krāsns. Skurstenī nedrīkst būt plaisas, pa kurām dūmi reizē ar liesmām var iekļūt mājoklī. Lai to vieglāk konstatētu, skursteņa iekšējo daļu bēniņos un mājoklī pārklāj ar gaišu apmetumu. Gaišā krāsā labi redzamas apkvēpušas skursteņa spraugas. Kurināmajai ierīcei – krāsnij, kamīnam vai plītij jābūt labā tehniskā stāvoklī.

Skursteņa un apkures sistēmas vizuālā apskate ir viens no skursteņslauķa pirmajiem darbiem. Tad seko skursteņa tīrīšana un apkures iekārtas bojājumu novēršana. Ja skursteņa iekšpuse ir bojāta, tajā var ievietot īpaša metāla cauruli un iebērt siltumizolāciju, kas uzlabos skursteņa darbību

            “Lai nodrošinātu labu vilkmi un izvairītos sodrēju degšanas skurstenī, dūmvadi un ventilācijas kanāli jāiztīra pēc apkures sezonas. Bet, ja neizdodas dūmvadus iztīrīt uzreiz pēc apkures sezonas beigām, tad tas noteikti ir jāizdara pirms apkures sezonas sākuma. Apkures ierīces, kurās izmanto ilgdedzes cieto kurināmo, vismaz vienu reizi jātīra arī apkures sezonas laikā. Dūmvadu un ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaude jāveic reizi 5 gados.

Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, kas stājās spēkā 2016. gada rudenī, privātmājās dūmvadu kanālu tīrīšanu var veikt ne tikai sertificēts skursteņslaucītājs (skursteņslauķis), kā tas bija agrāk, bet arī ēkas īpašnieks vai cita atbildīgā persona. Tomēr kvalitatīvu dūmvada iztīrīšanu un apkures sistēmas apsekošanu var paveikt tikai pieredzējis meistars, kas savlaicīgi pamanīs un novērsīs bojājumus apkures ierīcē un dūmvadā, kā arī pārbaudīs vai ventilācijas kanāliem ir pietiekoša velkme, ” stāsta E. Melnis.

7 Svarīgas atziņas un padomi, ko der atcerēties ikvienam par kurināšanu un ugunsdrošību?

  • Skurstenim ir jābūt izveidotam no apkures iekārtai piemērotiem materiāliem.
  • Dūmvadi un ventilācijas kanāli regulāri jāapseko, jāpārbauda un jātīra,
  • Apkures sistēma jālieto, tikai vadoties pēc ražotāja instrukcijām,
  • Apkures ierīcei jānodrošina pietiekoša svaigā gaisa padeve,
  • Apkures iekārtu tiešā tuvumā nedrīkst būt degoši priekšmeti,
  • Mājā jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem un vismaz vienai ugunsdzēšamajai ierīcei
  • Ja aizdegas skurstenis un notiek sodrēju degšana – jāzvana glābšanas dienestam 112

Printēt lapu
E-veikals